No tā kas atlicis pāri no 2 gadus audzētiem un apēstiem un apēstiem stādiem pēc youtube instrukcijām mēģinam izveidot ko augļu kokiem līdzīgu …

Pēc nomīdīšanas, grauzšanas un piekakāšanas ir skaidrs ka bez žoga ābolu un jebkā cita ēdama mums dārzā nebūs. Tāpēc, lai top žogs ..

Pēc pirmā ķirša nolupināšanas nolēmām rīkoties, izmantojot ķīmiju nevis investējot žogā

Populārā veikalā iegādājāmies līdzekli, kurš solīja sargāt stādus vasarā 3 mēnešus, ziemā 1/2 gadu

Iespējams nelaikā uzpūtu – siltā vakarā, iespējams nakti lija – neviena neievērots lietus, iespējams mēness ne tajā fāzē, bet pēc ~3 nedēļām

Cenas būvmateriāliem iet augšā palēkdamās, ir piedāvājuma “angļu mājiņai” un mēs to pieņemam.

Būs kur lietu pārlaist un nakti pārgulēt.

Izvēles, cenas, transportēšanas, novietošanas piedzīvojumus noklusēšu, bet ir rezultāts.

Izrādās esam nepareizā vietā, jo otrā šosejas pusē vai kaut 1km tālāk no jūras viss būtu vienkārši.

Bet mums Spici ierīkot nevar (apgalvo gan Rojas, gan Rīgas speciālisti), jo nav smilšu lietojamā dziļuma, tātad izeja dziļurbums un kādi 30-40 metri. € skaitītājs galvā ieslēdzas, kurš saka: “Šogad nebūs …”

Viena diena un ~3.5 metri dziļš dīķītis ir gatavs, vēl dienu līdzināja izrakto zemi.

Zibenīgs pozitīvais efekts – krūmu mellenes vairs neaug peļķē un neslīkst.

Ilgtermiņā – gaidam ūdeni no debesīm, lai palīdz ātrāk uzpildīt mūsu ūdenskrātuvi.

Kaut nedaudz, kaut neliels pleķītis, bet pēc daudziem gadu desmitiem ir kas vairāk par pļavas zāli.

Apvienojām ģeotekstilu ar nedaudz priežu mulču, jo audumu iedomājāmies tukšāku esam. Varēsim turpmāk vest mulča dāvanas dārzam un papildināt, un papildināt, un …

Dikti negribējās tērēt naudu stabiņiem, savilcējiem, pievilcējiem, klipšiem, u.t.t. Tāpēc nolēmām eksperimentēt un meža zvērus mēģināt pārsteigt ar katram stādam (ābelēm, plūmēm, bumbierēm) individuālu žodziņu! Ķiršiem pietrūka, to citā dienā …

Pārvesta, uzslieta, apšūta, nokrāsota.

Otrreiz garāžā moduļus netaisītu, bet visu uz vietas, jo papildus jāstiprina pārvešanai un ne katrs taisnais leņķis ir taisns visās Latvijas vietās.

Pārsteidza šūnu polikarbonāts, jo uz tik mazu telpu 1.5*1.5 mxm, izvēlējāmies 8mm biezu un atstājām pārkares 24cm. Tā bija kļūda, jo vējš centās uzlocīt pārkari uz augšu, novilkt šūpojot gala profilus. Veidojām papildus rāmi malām

Izmaksas, ieskaitot visu kas palika pāri, ap 800€. Plus Biolan Eco tualetes iegāde, no kuras sākotnēji nolēmām atteikties augstās cenas dēļ, bet bija piedāvājums ar atlaidi 1/3 no cenas.

Daugmalē piedāvāja: Ņemiet vai nesam uz kaudzi!

Nolēmām – vietas daudz, palaidīsim brīvā dabā! Ja patiks, lai aug un vairojas. Ja nepatiks, tad nebūs

Skrūvpāļi apvienotajai saimniecības tualetes telpai ?

Kāpēc gan nē !

Izvēle bija 120cm gari, no tiem ap 75cm zemē iekšā, bet 45 būs paaugstinājums virs pļavas līmeņa.

Ilustrācijā mazās mehanizācijas risinājums roku darbam – precizitātei un spēkam